Krievijas Federācijas agresijai pret Ukrainu turpinoties un ieejot jau trešajā gadā, kas, šķiet, ietekmējis to, ka būtiski militāri konflikti un sadursmes uzliesmojuši arī citviet pasaulē, priekšplānā ir izvirzījies jautājums, vai tā pasaules kārtība, kas tika būvēta pēc Otrā pasaules kara un kuras centrā tika likta daudzpusēja valstu sadarbība Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ietvarā, vēl spēj nodrošināt līdzsvaru un mieru pasaulē? Kas ir nepieciešams, lai atgrieztos vismaz pie relatīva līdzsvara un lai nenotiktu tālāka konfliktu eskalācija? Vai starptautiskām tiesībām un institūcijām ir bijusi jelkāda nozīme šajā konfliktu eskalācijas laikā? Vai Eiropas Savienības politikas procesam un tiesību mehānismiem ir ietekme uz šiem konfliktiem un uz to atturēšanu vai mazināšanu? Varbūt jāakceptē, ka, kad ieroči grab, likums klusē? Vai arī ir jāturpina tiesību attīstība par spīti ārējiem draudiem?

Krievijas Federācijas agresijai pret Ukrainu turpinoties un ieejot jau trešajā gadā, kas, šķiet, ietekmējis to, ka būtiski militāri konflikti un sadursmes uzliesmojuši arī citviet pasaulē, priekšplānā ir izvirzījies jautājums, vai tā pasaules kārtība, kas tika būvēta pēc Otrā pasaules kara un kuras centrā tika likta daudzpusēja valstu sadarbība Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ietvarā, vēl spēj nodrošināt līdzsvaru un mieru pasaulē? Kas ir nepieciešams, lai atgrieztos vismaz pie relatīva līdzsvara un lai nenotiktu tālāka konfliktu eskalācija? Vai starptautiskām tiesībām un institūcijām ir bijusi jelkāda nozīme šajā konfliktu eskalācijas laikā? Vai Eiropas Savienības politikas procesam un tiesību mehānismiem ir ietekme uz šiem konfliktiem un uz to atturēšanu vai mazināšanu? Varbūt jāakceptē, ka, kad ieroči grab, likums klusē? Vai arī ir jāturpina tiesību attīstība par spīti ārējiem draudiem?

Ceturtās Vasaras skolas mērķis ir analizēt un skaidrot to, kādā mērā un kā starptautisko tiesību un Eiropas tiesību koncepti, principi un tiesību akti virza valstu (valsts varas orgānu un iestāžu) darbību kopējā krīzes kontekstā. Tādējādi starptautisko tiesību komponentē, citstarp, tiks apskatīti valsts un valsts augstāko amatpersonu imunitātes tiesību institūta pamati un izaicinājumi, ņemot vērā vairāku valstu vēlmi likt Krievijas Federācijas prezidentam un citām amatpersonām stāties starptautiskas tiesas priekšā. Imunitāte ir gadsimtos, nostiprinoties valstu sistēmai, izveidojies tiesību institūts, kas nodrošina zināmu līdzsvaru starptautiskajās attiecībās. Kādi ir riski šo līdzsvaru izjaukt un vai šādu jautājumu ir pamatoti uzdot? Imunitāte starptautiskajās tiesībās saista arī nacionālās krimināltiesības, tādēļ tiks sniegts ieskats tajā, kādi orientieri Latvijas Republikas prokuratūrai izriet no starptautiskajām tiesībām. Šādā kontekstā tiks skatīts jautājums par Latvijas un Krievijas tiesiskās sadarbības iespējām.

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:

Valstu un to amatpersonu imunitāte:

Pantu projekts par valsts amatpersonu imunitāti pret ārvalstu krimināltiesisko jurisdikciju (A/77/10). Pieejams šeit. Skat. arī šeit (kopsavilkums un komentāri).

ANO dalībvalstu komentāri par pantu projektu par valsts amatpersonu imunitāti pret ārvalstu krimināltiesisko jurisdikciju. Pieejams šeit; šeit; šeit.

ECT spriedums Jones un citi pret Apvienoto Karalisti, Nr. 34356/06 un 40528/06 (2014.gada 2.jūnijs). Pieejams šeit. 

ECT spriedums Jorgic pret Vācijas Federatīvo Republiku, Nr. 74613/01 (2007.gada 12.oktobris). Pieejams šeit.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par valstu un to īpašuma imunitāti no jurisdikcijas. Pieejams šeit.

Lai arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa netika veidota kā starpvalstu konfliktu risināšanas mehānisms, tā tiek iesaistīta cilvēktiesību pārkāpumu vērtēšanā šādos konfliktos, valstīm savstarpēji iesniedzot sūdzības vienai par otru, vai izskatot konfliktu skarto iedzīvotāju sūdzības. Eiropas Cilvēktiesību tiesa nesen ir vērtējusi jurisdikcijas jautājumus trīs starpvalstu konfliktu ietvaros: Ukrainas – Krievijas, Armēnijas – Azerbaidžānas un Gruzijas – Krievijas. Tiesas prakse rosina uzdot jautājumu – vai aktīvas karadarbības brīdī agresorvalstij ir saistoša Eiropas Cilvēktiesību konvencija? Bruņotie konflikti skar plašu cilvēktiesību spektru, taču situācijās, kuras regulē gan humanitārās tiesības, gan cilvēktiesības, īpaši nozīmīgs ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 2.panta – tiesību uz dzīvību – procesuālais pienākums veikt efektīvu izmeklēšanu. Tiks aplūkota šī pienākuma izpausme gan plašas karadarbības, gan individuālu incidentu gadījumos, ņemot vērā arī šī pienākuma svarīgo lomu starptautisko noziegumu dokumentēšanā. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas komponentē papildus jautājumiem, kas tieši izriet no karadarbības, tiks aplūkoti arī nozīmīgi jaunākie Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi. 

Avotu saraksts.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas aktualitātes: jaunievedumi, izaicinājumi, informācijas resursi.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas portāls. Pieejams šeit.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas platforma prakses un kompetences apmaiņai. Pieejams šeit.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras datubāze. Pieejams šeit.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra: jurisdikcija karadarbības kontekstā, okupētējvalsts likumu piemērošanas prettiesiskums, ārkārtas stāvokļa juridiskās sekas, universālā jurisdikcija – tiesības vai pienākums?

Ukraine v. Russia (re Crimea) [GC] (2024). Pieejams šeit. 
Domenjoud v. France (2024). Pieejams šeit. 
Couso Permuy v. Spain (2024) - spriedumu pasludina 25/07/2024.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra: vēlēšanu tiesību ierobežojumi karadarbības ēnā, naida noziegumu izmeklēšana, tiesības uz vides aizsardzību.

Ždanoka v. Latvia No. 2 (2024) - spriedumu pasludina 25/07/2024.
Hanovs v. Latvia (2024). Pieejams šeit.
Verein KlimaSeniorinnen Schweiz and Others v. Switzerland [GC] (2024). Pieejams šeit. 
Duarte Agostinho and Others v. Portugal and 32 Others (dec.) [GC]. Pieejams šeit.
Carême v. France (dec.) [GC]. Pieejams šeit. 

Latvijas dalības Eiropas Savienībā 20 gados mūsu iesaiste ES lēmumu pieņemšanas un tiesību aktu ierosināšanas jomā ir ieguvusi briedumu. Ar piemēriem no iniciatīvām ārējās darbības jomā diskutēsim, kādā veidā dalībvalsts var virzīt/ietekmēt ES lēmumus kopējā krīzes kontekstā. ES institūciju un lēmuma pieņemšanas sadaļā analizēsim atsevišķu ES institūciju saspēli tiesību akta ierosināšanas un pieņemšanas laikā. Īpašu uzmanību pievērsīsim 2024.gada programmēšanas cikla noslēgumam un jauna cikla sākumam. Pievērsīsimies ES līgumos paredzētajām procedūrām institūciju vadošo amatu nomaiņai (EK priekšsēdētājs(a), Eiropadomes priekšsēdētājs(a), ES augstais pārstāvis(e) ārlietās un drošības politikā, EP prezidents(e)). Kopīgi analizēsim jūnijā notikušo EP vēlēšanu iznākumu un tā ietekmi uz nākošās ES stratēģiskās dienaskārtības plānošanas periodu (2024.-2029.g), kas ietvers arī Latvijas prezidentūru ES padomē 2028.gadā. Atskatoties uz Latvijas iestāšanos ES, īpašu uzmanību veltīsim ES paplašināšanās aktualitātēm un nākotnei.

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:

ES integrācijas konteksts, lai izprastu pārnacionālo institūciju būtibu un ES kompetences.

ES pamatlīgumi. Pieejams šeit.
Lisbonas līgums. Pieejams šeit.
EUR-Lex datu bāze. Pieejams šeit.
ES juridiskais status. Pieejams šeit.

ES institutionālā arhitektūra. 

Par Eiropas Savienību. Pieejams šeit.
Eiropas Komisijas funkcijas un loma lēmumu pieņemšanā. Pieejams šeit.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Komsijas leģislatīvais cikls un prioritātes 2019-2024. Pieejams šeit.
Eiropadome. Pieejams šeit.
ES Padome, tās konfigurācijas. Pieejams šeit.
Eiropas Parlaments, leģislatīvās funkcijas. Pieejams šeit.
ES iesaiste ārpolitikā un drošības politikā. Ārējais darbības dienests (EĀDD). Pieejams šeit.

Hix, Simon, Noury, Abdul. The 2024 European Parliament Elections: Potential Outcome and Consequences (Eiropas Parlamenta vēlēšanu ietekme) (SIEPS, 2024. gada 10. aprīlis). Pieejams šeit.

Eiropas Savienības tiesību komponentei, kā jau ierasts, tiks veltīta lielākā Vasaras skolas daļa. Tam ir jo īpaša nozīme, atzīmējot Latvijas dalības Eiropas Savienībā 20.gadu jubileju. Eiropas Savienības Tiesas sadaļā ir vairākas centrālās tēmas. Visupirms, skatīsim, kādos jautājumos ES Pamattiesību harta ir stiprinājusi ES tiesību sistēmas iekšējo vienotību un saskanību, un analizēsim, kādēļ Hartas piemērošana ir ierobežota, piemēram, direktīvu, kurām nav tiešās horizontālās iedarbības, situācijās, kā arī pakavēsimies pie nolēmuma Poplawsky II (C-573/17) saistībā ar EST metodoloģiju, piemērojot ES tiesību pārākuma principu, komformās jeb atbilstīgās interpretācijas principu, interpretācijas contra legem nepieļaujamību. Sāksim skatīt līdz šim šajā komponentes daļā neskatītus jautājumu par EST kompetences problemātiku ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, ņemot vērā, ka tiesā izskatīšanā atrodas vairākas būtiskas ar šo problemātiku saistītas lietas un ka šī joma vairāk kā jebkura cita ir darba procesā. Kā jau ierasts, studentiem tiks piedāvāta meistarklase par prejudiciālā nolēmuma iesniegšanas smalkumiem. Nodarbības ietvaros tiks apskatīta prejudiciālā nolēmuma lūguma iesniegšana Eiropas Savienības tiesā, kā praktisku piemēru apskatot nolēmumu lietā C-125/22 - Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Notion d’atteintes graves), proti, jomā, kas šobrīd ir īpaši aktuāla - kopējā politika patvēruma un alternatīvās aizsardzības jomā direktīvas 2011/95/ES kontekstā. Lietā ir apskatīti vairāki jautājumi, ko iesniedzējtiesa ir uzdevusi saistībā ar alternatīvās aizsardzības piešķiršanas nosacījumu vērtēšanu.

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:

Eiropas Savienības Tiesa. Spriedums lietā C‑573/17 (2019. gada 24. jūnijā). Poplawski II. Pieejams šeit.
Eiropas Savienības Tiesa. Spriedums lietā C-261/20 (2022. gada 18. janvārī). Thelen Technopark Berlin GmbH pret MN. Pieejams šeit.
Eiropas Savienības Tiesa. Spriedums lietā C‑414/16 (2018. gada 17. aprīlī). Egenberger. Pieejams šeit. 
Eiropas Savienības Tiesa. Spriedums lietās C‑6/90 un C‑9/90 (1991. gada 19. novembrī). Francovich. Pieejams šeit. 
Līgums par Eiropas Savienību, 5. sadaļa. Konsolidētā versija pieejama šeit.

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem priekš meistarklases par prejudiciālā nolēmuma iesniegšanu:

Eiropas Savienības Tiesa. Spriedums lietā C‑125/22 (2023. gada 9. novembrī). X, Y, viņu seši nepilngadīgie bērni pret Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid. Pieejams šeit.

Ģenerāladvokāta P. Pikamēes [P. Pikamäe] secinājumi, 2023. gada 8. jūnijs. X u.c. pret Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid. Pieejams šeit.   
 

Eiropas Savienības tiesību komponentes turpinājumā notiks tālāks darbs ar ES tiesas interpretācijas metodēm un to izmantošanu, tiks apskatīti ‘autonomie’ ES tiesību jēdzieni, dalībvalstu procesuālā autonomija un rīcības brīvība teorijā un praksē. Lekcijas ietvaros tiks apskatīta Eiropas Savienības Tiesas interpretācijas metožu teorija, to sasaistot un ilustrējot ar tiesas judikatūras piemēriem jomās, kas šobrīd ir īpaši aktuālas un vienlaikus parāda ES tiesību attīstības dinamiku, tajā skaitā īpaši apskatot trešo valstu pilsoņu tiesības Eiropas Savienībā. Lekcijā pielietotā metode - ES tiesību izzināšana caur EST spriedumu valodu, izmantojot EST tiesību teoriju kā navigācijas sistēmu un balstoties uz tiesas judikatūru brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, kā arī citiem nozīmīgiem EST spriedumiem.

Lekcijā tiks aplūkotas šādas tēmas: ES tiesību avoti; ES tiesību pārākums un tiešā iedarbība; literārā, kontekstuālā un teleoloģiskā interpretācijas metodes; kompetences sadalījums starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm (atbalsta, dalītā un ekskluzīvā kompetence); harmonizācijas jautājums; atšķirības starp autonomām ES tiesību normām un normām, kas deleģē dalībvalstīm likumdošanas pilnvaras dalītās kompetences jomā; proporcionalitātes princips; procesuālās autonomijas, efektivitātes un līdzvērtības principi; pilnīgas efektivitātes un effet utile princips; acte éclairé doktrīna; brīvības, drošības un tiesiskuma telpa. 

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:

Avoti ar pārskatu par ES tiesību interpretācijas metodēm:

(1)    Lenaerts, Koen un José A. Gutiérrez-Fons. Eiropas Savienības tiesas interpretācijas metodes. Tiesu namu aģentūra, 2022 Alternatīvi: Lenaerts, Koen un José A. Gutiérrez-Fons. Lai pateiktu, kas ir ES tiesības: interpretācijas metodes un Eiropas Kopienu Tiesa (To say what the law of the EU is: methods of interpretation and the European Court of Justice). EUI AEL, 2013, Akadēmijas izcilās lekcijas. Pieejams šeit.

(2)    Rodin, Siniša. "Interpretācija Eiropas Savienības Tiesā: Originalism, Purposivism, and L' Economie Générale." (Oriģinalitāte, Uz mērķi virzīta un Vispārējā ekonomija). American University International Law Review, vol. 34, no. 3, 2019, 6. pants. Pieejams šeit.

Avoti par citiem ES tiesību interpretācijai būtiskiem jēdzieniem:

(3)    Lenaerts, Koen, Piet Van Nuffel un Tim Corthaut. Savienības tiesības un to ietekme valstu tiesību sistēmās. ES konstitucionālās tiesības. Oxford, 2021; tiešsaistes izdevums, Oxford Academic, 2022. gada 21. aprīlis. Pieejams šeit.

(4)    Lenaerts, Koen, Kathleen Gutman un Janek Tomasz Nowak. Prejudiciālie nolēmumi par Savienības tiesību interpretāciju. ES procesuālās tiesības, 2. izd. Oxford, 2023; tiešsaistes izdevums, Oxford Academic, 2023. gada 19. oktobris. Pieejams šeit.

(5)    Kreigs, Pols. Kompetence, kategorijas un kontrole. Lisabonas līgums: Lisabonas līguma reforma, 1. izdevums. Oxford, 2010; tiešsaistes izdevums, Oxford Academic, 2011. gada 22. septembris. Pieejams šeit.

Tiesu prakse: 
(1)    Spriedumi lietās Van Gend & Loose, C-26/62 (pieejams šeit); Costa v. ENEL, C-6/64 (pieejams šeit); Simmenthal, C-106/77 (pieejams šeit): ES tiesību sistēmas pamati: pārākums, tiešā piemērojamība un tiešā iedarbība
(2)    Spriedums lietā Petruchin C-182/15 (pieejams šeit): Eiropas Savienības tiesības (piemēram, Līgumi) var tikt piemērotas pat tad, ja to nozīme nav uzreiz acīmredzama (tēma - ES tiesību avoti).
(3)    Spriedums Orde van Vlaamse Balies C-694/20 (pieejams šeit): uzsver ECT judikatūras nozīmi konkrētu terminu definēšanā, kad tiek apšaubīta to burtiskā nozīme (tēma - literārā interpretācija).
(4)    Spriedums lietā Halaf C-528/11 (pieejams šeit): ilustrē travaux préparatoires kā papildu interpretācijas līdzekļa izmantošanu (tēma - kontekstuālā interpretācija).
(5)    Spriedums lietā Boriss Cilevičs u.c. C-391/20 (pieejams šeit): parāda, kā EKT piemēroja proporcionalitātes principu, kā arī norāda, ka atbalsta kompetencē esošās jomas principā ir pakļautas izvērtējamam caur ES primāro tiesību prizmu (tēma - proporcionalitātes princips, teleoloģiskā interpretācija).
(6)    Spriedums lietā Royal Antwerp Football Club C-680/21 (pieejams šeit): Apspriež to, kā EST risina robežgadījumus, kas saistīti ar atbalsta un dalītās/izņēmuma kompetences jautājumiem, īpaši pievēršoties dalītajai vai izņēmuma kompetencei, nevis atbalsta kompetencei (tēma - ES kompetence).
(7)    Spriedums lietā H.A. pret Beļģijas valsti C-194/19 (pieejams šeit): Spriedums attiecas uz jautājumu par harmonizāciju, jo īpaši par to, kas notiek, ja tiek harmonizēti tikai daži procesuālie noteikumi (tēma - harmonizācija).
(8)    Prokuratura Rejonowa Łódź - Śródmieście spriedums C-294/16 PPU (pieejams šeit): autonomas un diskrecionāras ES tiesību normas.
(9)    Spriedums lietā M.A. C-72/22 PPU (pieejams šeit): ES Tiesas argumentācija par ES tiesību efektivitāti, kad dalībvalstis rada šķēršļus ES tiesību aktu prasību izpildei (tēma - ES tiesību efektivitāte).
(10)    Spriedums apvienotajās lietās C-133/19, C-136/19 un C-137/19 (pieejams šeit): Uzsver EKT argumentācijas posmus (interpretācijas metodes, autonomas normas, konsekventa interpretācija).
 

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas kompetences un judikatūras jomā tiks turpināta diskusija saistībā ar pagājušā gadā aizsāktajiem tematiem. Vispirms tiks turpināta diskusija par ES un dalībvalstu jau veiktajiem vai iespējamiem pasākumiem saistībā ar KF agresiju pret Ukrainu. Tiks apskatītas aktualitātes ES ierobežojošo pasākumu jomā, to sasaiste ar starptautiskajām tiesībām un procesiem, kā arī ietekme uz nacionālajām tiesībām. Papildus, tiks turpināta diskusija par citiem iespējamiem pasākumiem. Attiecībā uz ES tiesu nolēmumos ietverto atziņu izmantošanu nacionālā līmenī šogad īpaši apskatīsim ES tiesu atziņas lietās ar iestāžu rīcības brīvības izmantošanu. Iestādei piešķirtā rīcības brīvība var būt efektīvs instruments daudzu un dažādu administratīvu lēmumu pieņemšanā. Taču tās izmantošanai ir savas robežas. Turklāt gadījumos, kad ES dalībvalsts iestāde piemēro Savienības tiesību normu, tai ir jāievēro Savienības tiesībās noteiktais iestāžu rīcības brīvības apjoms un tā izmantošanas robežas. Vasaras skolā tiks aplūkota ES tiesu atziņās ietvertā metodoloģija lietās ar iestāžu rīcības brīvības izmantošanu dažādās tiesību jomās, tostarp jautājumi par rīcības brīvības esamības konstatēšanu, iestāžu kompetenci un tās īstenošanas pārbaudi ES tiesās, kā arī nianses procesuālo tiesību ievērošanas pārbaudē un samērīguma principa analīzē ES tiesās. 

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem priekš lekcijas "ES tiesu nolēmumu atziņas lietās ar iestāžu rīcības brīvības izmantošanu: kam pievērst uzmanību nacionālā līmenī?":

Uz tēmu attiecināmā ES tiesu judikatūra:

Saistībā ar ES iestāžu rīcības brīvību un tās pārbaudes apjomu ES tiesās:
    ierobežojošo pasākumu joma: 
•    C-584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, Komisija u.c./Kadi, 2013.gada 18.jūlija spriedums, 117.-119.punkts. Pieejams šeit. 
•    T-116/22, Belavia/Padome, 2024.gada 29.maija spriedums, 26.punkts. Pieejams šeit.
    konkurences joma: 
•    C-12/03 P, Komisija/Tetra Laval, 2005.gada 15.februāra spriedums, 38. un 39.punkts. Pieejams šeit. 
    ekonomikas un monetārās politikas joma: 
•    C-389/21 P, ECB/Crédit lyonnais, 2023.gada 4.maija spriedums, 55.-74.punkts. Pieejams šeit.
    vides aizsardzības un sabiedrības veselības joma: 
•    T-429/13 un T-451/13, Bayer CropScience u.c./Komisija, 2018.gada 17.maija spriedums, 105.-126., 143.-147.punkts. Pieejams šeit.
•    T-536/22, PAN Europa/Komisija, 2024.gada 21.februāra spriedums, 49.-56.punkts. Pieejams šeit.

Saistībā ar dalībvalstu iestāžu rīcības brīvību Savienības tiesību piemērošanas situācijās un tās pārbaudes apjomu valsts tiesās:
    vides aizsardzības un sabiedrības veselības joma: 
•    C-723/17, Craeynest u.c., 2019.gada 26.jūnija spriedums, 44.-54.punkts. Pieejams šeit.
•    C-243/15, Lesoochranárske zoskupenie VLK, 2016.gada 8.novembra spriedums, 58.punkts. Pieejams šeit.
•    C-71/14, East Sussex County Council, 2015.gada 6.oktobra spriedums, 58.punkts. Pieejams šeit. 
    imigrācijas joma: 
•    C-544/15, Fahimian, 2017.gada 4.aprīļa spriedums, 29.-50.punkts. Pieejams šeit.
•    C-575/12, Air Baltic Corporation, 2014.gada 4.septembra spriedums, 68. un 69.punkts. Pieejams šeit.
    sociālās politikas joma: 
•    C-396/17, Leitner, 2019.gada 8.maija spriedums, 56.-66.punkts. Pieejams šeit.
    konkurences joma: 
•    C-94/00, Roquette Frères, 2002.gada 22.oktobra spriedums, 39.-94.punkts. Pieejams šeit.
    publisko iepirkumu joma: 
•    C-92/00, HI, 2002.gada 18.jūnija spriedums, 56.-64.punkts. Pieejams šeit.
•    C-440/13, Croce Amica One Italia, 2014.gada 11.decembris, 40.-45.punkts. Pieejams šeit.
    kopējās lauksaimniecības politikas joma: 
•    C-157/96, National Farmers' Union u.c., 1998.gada 5.maija spriedums, 39., 41. un 61.punkts. Pieejams šeit.

Turpinot pagājušā gadā iesākto jauno tehnoloģiju tēmu, tiks apskatītas Konkurences tiesības digitālajā laikmetā, ģeneratīvā mākslīgā intelekta ietekme uz sabiedrību, demokrātiju un ekonomiku, kā arī klimata pārmaiņu jautājumi Eiropas un dalībvalstu tiesās. Vasaras skolu noslēgsim ar kāzusu risināšanu, kā ierasts, visās skolā piedāvātajās komponentēs un kopējo diskusiju ar mācībspēkiem.

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:

Dīce E., Zilgalvis P. Mākslīgā intelekta rīku pielietošana tiesu darbā atbilstoši Pamattiesību hartas 47. pantam. Jurista Vārds, 30.04.2024., Nr. 18/19 (1336/1337), 60.-64.lpp. Pieejams šeit.

Zilgalvis P. Mākslīgā intelekta izmantošana tiesas spriešanā. Jurista Vārds, 06.02.2024., Nr. 6 (1324), 12.-16.lpp. Pieejams šeit.

Zilgalvis P. Digitālās ekonomikas juridiskie aspekti. Jurista Vārds, 07.02.2023., Nr. 6 (1272), 12.-17.lpp. Pieejams šeit.

Zilgalvis P. Konkurences tiesības digitālajā laikmetā: pielāgošanās jaunajai videi. Jurista Vārds, 12.12.2023., Nr. 50 (1316), 15.-18.lpp. Pieejams šeit.

Stone, Christopher D. Should Trees Have Standing? Law, Morality, and the Environment (2010).

Barkāne, Irēna.  Cilvēktiesību nozīme mākslīgā intelekta laikmetā. Privātums, datu
aizsardzība un regulējums masveida novērošanas novēršanai. Rīga: LU Akadēmiskais
apgāds, 2023. Pieejams šeit.

Noslēguma dienā dalībniekiem būs iespēja risināt kāzusu izvēlētaja komponentē:
1. Starptautisko tiesību komponente;
2. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras komponente;
3. ES tiesību komponente;
4. ES Vispārējās tiesas kompetences un judikatūra.