21. aprīlis
Starptautisko tiesību diskusija "Kara darbības Lībijā un Irākā: kopīgais un atšķirīgais un Latvijas ārpolitika"
Diskusiju vadīs RJA Prof. Ineta Ziemele, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese.
Principā ANO Statūtu 2.panta ceturtā daļa aizliedz spēka piemērošanu pret valsti. Tomēr pasaules modernajā vēsturē tas nav izdzēsis kara vai intervences gadījumus. Vai kaut kas ir mainījies kopš aukstā kara gadiem spēka pielietošanas jomā? Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir ņēmusi dalību vairākās starptautiskās misijās. 2003.gadā Latvija iesaistījās koalīcijā ar ASV un atbalstīja ASV bruņoto iebrukumu Irakā bez ANO pilnvarojuma. 2011.gadā Latvija ir izteikusi politisku atbalstu ANO Drošības Padomes rezolūcijai, kas paredz garantēt lidojumu aizliegumu virs Lībijas. Kādu pozīciju Latvija pārstāv kara novēršanas un miera uzturēšanas jautājumos? Kāds ir Latvijas viedoklis jautājumā par tautu tiesībām izvēlēties sev valdību un iespēju vai nepieciešamību ietekmēt pašnoteikšanās procesus no ārpuses? Uz kādām tēzēm balstās Latvijas ārpolitikas doktrīna?