Šā gada 27. novembrī Rīgā norisinājās Baltijas Cilvēktiesību izglītības konference, ko rīkoja nevalstiskā organizācija Baltic Human Rights Society sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu un ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Nīderlandes Karalistes vēstniecības Latvijā atbalstu. Konference bija pirmais šāda veida pasākums Baltijā, kas pulcēja vienkopus publiskā, nevalstiskā un akadēmiskā sektora pārstāvjus ar mērķivērst uzmanību uz cilvēktiesību izglītības nozīmi cilvēktiesību aizsardzībā un veicināt sadarbību valsts un nevalstisko organizāciju starpā Baltijas reģionā.
Lai uzsvērtu valsts sektora lomu cilvēktiesību izglītībā, konferences atklāšanas vārdus teica Izglītības ministre Mārīte Seile. Ministre atzīmēja, ka izglītība ir svarīga ne tikai lai veidotu labu tiesisko bāzi cilvēktiesību jomā, bet lai ikviens cilvēks ikdienā spētu domāt par cilvēktiesībām, atpazīt tās un izprast, ko tās maina mūsu dzīvē.
Ar ievadrunu konferencē uzstājās Reinhilde Otte, Eiropas Padomes Demokrātiskas pilsonības un cilvēktiesību izglītības ad-hoc konsultatīvās grupas bijusī priekšsēdētāja. Viņa uzsvēra cilvēktiesību izglītības nozīmi pārmaiņu laikmetā un radikalizācijas un ekstrēmisma novēršanā. Viņa arī izcēla dažādu publisko un starptautisko organizāciju īpašo lomu, kā arī partnerības un sadarbības iespējas un nozīmi vietējā, Eiropas un globālā kontekstā.
Skaidrojot cilvēktiesību izglītības nozīmi, Rīgas Juridiskās augstskolas rektors Džordžs Ulrihs norādīja, ka tā jāvērš uz plašām sabiedrības grupām, kā arī jādomā par inovatīvām informācijas sniegšanas metodēm. Šajā kontekstā, vērtējot cilvēktiesību izglītības stāvokli Latvijā, Satversmes tiesas tiesnese Ineta Ziemele uzsvēra, ka šo izglītību nevar attiecināt tikai uz juristiem, bet ir aktīvi jādomā par cilvēktiesību izglītības iespējām publiskā sektora darbiniekiem un medijiem. Savukārt, Eiropas Padomes pārstāve Eva Pastrana iepazīstināja klātesošos ar ‘HELP in the 28’ – cilvēktiesību izglītības programmu tiesību praktiķiem, kas piedāvā gan kursus, gan tiešsaistē pieejamus mācību materiālus.
Konferencē ar savu pieredzi dalījās arī publiskā sektora pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm. Tie vienoti uzsvēra, ka gan sabiedrības, gan valsts darbinieku izglītošana cilvēktiesībās ir izšķiroša cilvēktiesību pārkāpumu mazināšanā. Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce skaidroja, kā zināšanas ļauj atpazīt pārkāpuma risku, sniedz rīkus tā nepieļaušanai un palīdz vispārināt secinājumus turpmākai sekmīgai tiesību piemērošanai.
Savu viedokli paust bija aicināti arī Baltijas un starptautisko nevalstisko organizāciju pārstāvji. Iepazīstinot klausītājus ar pašu paveikto, tie īpaši atzīmēja, ka vienotu stratēģiju un tādējādi arī paliekošu izaugsmi cilvēktiesību izglītības jomā ir iespējams panākt tikai ciešā sadarbībā ar valsts sektoru.
Konference uzskatāma par pirmo svarīgo soli izpratnes veidošanā un sadarbības stiprināšanā cilvēktiesību izglītības jomā, un sagaidāms, ka tā kalpos par pamudinājumu turpmākām iniciatīvām gan no valsts, gan nevalstisko organizāciju puses.
Konference tika rīkota organizācijas Baltic Human Rights Society īstenotas cilvēktiesību izglītības programmas Baltijas valstīs ietvaros. Programmu finansiāli atbalsta Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrija un Ziemeļu Ministru padomes izglītības programma Nordplus Adult un tai piešķirta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas patronāža.
Konferences programma un materiāli pieejami šeit:
- Apraksts un programma
- Education for Human Rights and Education - European Experience in a Global Context, Dr. Reinhild Otte
- Cilvēktiesību izglītības nozīme cilvēktiesību pārkāpumu novēršanā - valsts perspektīva, Kristīne Līce
- Estonian and non-governmental perspective, Kelly Grossthal
- Taking a strategic approach to HRE, Cecilia Decara
- Stock-taking and expectations: NGO perspective, Jurate Guzeviciute
- The importance of education in Human Rights Protection, Eva Pastrana