Kopš Krievijas Federācijas militārā uzbrukuma Ukrainai 2022.gada 24.februārī ir bijis skaidrs, ka Krievijas Federācija vēršas pret starptautisko kārtību un multilaterālismu, kāds tas ir veidojies kopš Otrā pasaules kara beigām. Mēs esam dzīvojuši divu pilnīgu dažādu pasaules vīziju konfrontācijas laikā. Latvija pieder tai pusei, kura uzskata, ka, neskatoties uz kultūru un vēstures atšķirībām, ir iespējams vienoties par pamatvērtībām, kurās veidot pasaules kārtību. Valstu suverenitāte, teritoriālā integritāte, cilvēktiesības, tiesiskums ir šādas vērtības. Otrā puse pārstāv uzskatu, ka spēks un vienpusējas intereses diktē valstu attiecības un pasaules kārtību. 

2025.gads sākās ar konfrontācijas un spriedzes pieaugumu šo divu pasauļu sadursmē, jo viens no lielākajiem balstiem tai pasaules kārtībai, kas veidojās pēc Otrā pasaules kara, bet, īpaši, pēc Berlīnes mūra krišanas, proti, Amerikas Savienotās Valstis iestājās ambivalentā pozīcijā attiecībā uz starptautisko tiesību un multilaterālisma nozīmi.

Līdz ar to jautājums, kuru uzdosim šajā vasaras skola ir par to, vai valstu sadarbība ANO un citos līdzīgos formātos mainīsies šādas spriedzes rezultātā? Kā ir pieaugusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības tiesas loma un kādu ietekmi šis lomas pieaugums ir atstājis uz tiesību institūtiem un to piemērošanu? Kāda šiem procesiem ir ietekme uz tiesību piemērošanu Latvijā? 
 

 Šī vasaras skola norisināsies laikā, kad darbu ir uzsākusi jaunā Eiropas Komisija un ES augstos amatus (Eiropadomes, Ārējo attiecību dienesta) uz nākamajiem pieciem gadiem ieņēmušas jaunas amatpersonas. ES ārējās attiecības un ES aizsardzības politika pielāgojas ģeopolitiskās situācijas kritiskajām vajadzībām, Eiropai uzņemoties aizvien lielāku atbildību drošības jomā. Dalībvalstu vienotība ES Padomē un Eiropadomē, ES prezidentūru loma (un iespējas), Eiropas Komisijas kompetence, atsevišķu dalībvalstu un to koalīciju līderība – šie jautājumi tiks skatīti no institucionālās saspēles un ārpolitikas skatu punkta. Šajā vasaras skolas komponentē runāsim par Latvijas diplomātijas prioritātēm, t.sk. pēc ANO Drošības padomes vēlēšanām (kas notiks š.g.jūnijā). Latvijas dalība ANO Drošības padomē ir ieguldījums Latvijas drošības un suverenitātes stiprināšanā – diskutēsim.  

Kā jau ierasts, viena no Vasaras skolas nodarbībām ir veltīta praktiskiem jautājumiem par prejudiciālā nolēmuma tiesvedību. Nodarbībā aplūkosim šīs procedūras elementus, šajā gadā kā piemēru skatot 2024. gada 24. oktobra spriedumu lietā C‑227/23 Kwantum Nederland BV, Kwantum België BV pret Vitra Collections AG. Lieta skar jautājumu par autortiesību aizsardzību lietišķās mākslas priekšmetiem, kuru izcelsmes valsts nav dalībvalsts, Bernes konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību, kā arī kompetenču sadalījumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm. Nodarbības ietvaros tiks aplūkoti arī ģenerāladvokāta secinājumi šajā lietā.

Eiropas Savienības tiesību komponentes ceturtajā daļā aplūkosim jomu, kur starptautiskās ekonomiskās attiecības stiprina vai vājina Eiropas Savienības lomu jaunā, nestabilā Pasaules kārtībā. Šajā sadaļā apskatīsim Eiropas Savienības Vispārējās tiesas jaunāko tiesas praksi attiecībā uz vairākām ekonomikas jomām stratēģiskās autonomijas un drošības gaismā: datu plūsmas uz ASV digitālā ekonomikā, advokātu tiesības un pienākumi ierobežojošo pasākumu kontekstā un loma, kuru spēlē intelektuālais īpašums situācijā, kur daudzi pasaules vecākie un pazīstamākie zīmoli nāk no Eiropas un ir bieži sastopami mēģinājumi uz tiem iedzīvoties.